Янис ПорукZIEDOŅA NAKTS

Apses sudrabainās lapas
Zvaigžņu mirdzai līdzi trīs
Un kā sapņodamas nočaukst
Ūpja vaidu atbalsīs.

Nenoteiktām, smagām jūtām
Miglas tēli garām slīd;
Mēnesnīcā zīda tīkli
Varavīksnes krāsās spīd.

Pieguļnieku uguns plīvo,
Zvaniņš notinkš, atskan sils,
Un aiz bālās baznīciņas
Drupās trūvē senču pils.

Veca, pazīstama bilde:
Spirgtā maija vakars vēls,
Un es ceļa malā sēdu -
Bezmiegainais sāpju tēls.