Es ticu, ka ir debesis, Kur laimes bērni mīt, Kur saulīte daudz spožāki Un mīlīgāki spīd. Es ticu, ka ir brīnumi, Kas necerēti nāk Un daiļu sapņu pasauli Ap sevi radīt sāk. Es ticu, ka ir laimība, Kas svētās liesmās mirdz; Un, ja tā visa nebūtu, Vai justu mums tad sirds?
***
Trīs lietas manim sirdī Stāv svētas un dārgas gan, Tās visiem ir uzticētas Un dāvinātas ar man. Tas pirmais svētais dārgums, Ko sirdī nēsāju, Ir katram dots par laimi - Tā iraid dzīvība. Tā otrā dārgā manta, Ko sirdī glabāju, Kas dzīvi plašu dara, - Tā mīlestība ir. Tā trešā siržu rota, Kas dzīvei formu dod, Kas pienākumus stāda, - Tā ir tā brīvība.
