Pie avota bēdīgs stāvu, Kas izsīcis gluži sauss! To izdzēra bērnības prieki, Nu tukšs ir šis klinšu kauss... Un mani slāpes moka, Man sirds vai pušu plīst, Un karstā izmišanā Man asras straumēm līst; Cik brīnišķi - avots pildās! No jauna tas burbuļot sāk; Ap viņu uzzied rozes, Šurp putni dziedāt nāk. Es redzu, ka, manām asrām Nu avots pildījies, tek; Kā apmāts pats noliecos, dzeru Un jūtu, ka krūtīs deg...
