Ko līdz mīlēt zemes vārgam, Ko līdz cerības, kas vīst? No pat šūpuļa līdz zārkam Mīlestībai asras līst. Ko līdz līksmoties vai raudāt, Krūtīs sirds vai pušu trūkst Vaimanās par sevi pašu: "Īstās mīlestības trūkst!" Ko līdz gudriem vārdiem runāt, Ko līdz gudri klusu ciest; Ko līdz sasniegt ideālus, Kad tie sasniegti izdziest? Ko līdz cerībai aust rītos, Kad jau vakari tai māj; Ko līdz spīdēt, kad pār gaismu Nakts drīz tumšu segu klāj?
