Янис ПорукSĀPJU SPĪTES

Es neteikšu, ko mīlēju,
Līdz svēts un taisnis būšu,
Līdz, tumsību es izbridis,
Pie skaidrības reiz kļūšu.

Pie viņas ceļos kritīšu
Un teikšu savu prieku,
Ka beidzot tak par upuri
Es debess gaismai tieku.

Ja viņa mani atraidīs,
No sevis projām dzīs,
Tad mūžīgi man asaras
Par netaisnību līs.