Янис ПорукRUDENS

Ar bēru zvaniem nezvaniet,
Kad maigais ziedons dusēt iet;
Ar vīna glāzēm skandiniet,
Kad drūmi rudens saule riet.

Līdz vēlai naktij līksmojiet,
Kā jaunībai tīk izteikt to,
Ko savās sirdīs glabājiet
Kā mīlestības cēlāko.

Gan celsies atkal ziedonis,
Gan puķes atkal ziedēt sāks;
Kad ziemas laiks būs pagājis,
Tad ziedons jauns un bagāts nāks.