Augsti bezdelīgas lido, Norietošā saulē mirdz, Līdz ar viņām projām ceļot Pošas sen jau mana sirds. Prom, ai, prom, uz tāļo zemi, Kur zem palmēm ziedons dus Un ar silto debess dvašu Dziedē daudzus cietējus. Mana sirds, lai gan tik vāja, Nesavaldāmi tak jūt. Dienām, naktīm pukstot cenšas Īstā tēva zemē kļūt.
