Jel nepārdod tu skaisto ziedu Par naudu, dāvini man tos, Lai atmaksāt šo dāvājumu Tev citādi es apņemtos. Jel piespraud man ar savu roku Šo sārto rozīti pie krūts, Jel piespraud, mīļi smaidīdama, Tik sirsnīgi kad tevi lūdz! Jel piespraud, kam tu raudāt taisies, Kad spiežu tevim roku es, Vai samani, cik karstas jūtas Mūs abus it kā augšup nes? Man patīk sajukušie mati, Kas tev uz baltā kakla slīd, Kas it kā neizprotams sapnis Caur tumšu nakti cauri spīd. Jel nepārdod tu skaisto ziedu Par naudu, dāvini man tos; Es tevi par šo dāvājumu Tad mūžam mīlēt apņemtos.'
